Izpostītās dzīves Rūdolfa Blaumaņa novelēs un stāstos

Rūdolfs Blaumanis ir pazīstams kā ļoti dramatisks cilvēku tēlojumu autors. Bieži vien viņa personāži ir pakļauti ļoti dramatiskiem notikumiem un paši darbi nav ar laimīgām beigām vai arī kāds ļoti ciešs. Ir vairāki noveļu un stāstu piemēri, kas to ļoti labi atspoguļo. Par vienu no tiem ir parūpējušies mūsu sponsori.

Viens no piemēriem ir Blaumaņa stāsts “Laimes klēpī”. Blaumanis tajā parāda meitenes dzīves fragmentu, kura nolēma apprecēties ar bagātu, bet vecu saimnieku. Viņas vārds ir Ieva. Ieva tiek ieslodzīta dzīvē, kur apkārtējiem viņa ir gādīga saimniece un kārtīga sieva, bet iekšēji viņa jūtas ieslodzīta un vēlas tikt prom. Kad viņas vīrs nemirst un pat pieņemas spēkos, Ieva sāk šaubīties par savas izvēles pareizību un par to, vai apprecēties bija tā vērts. Ar laiku viņa dzīvei nesaskata vairs nekādu jēgu. Viņa par savas dzīves mērķi uzstāda krāt naudu, bet šeit Blaumanis atgādina vecu atziņu – nauda nedara cilvēku laimīgu. Tā kā Ievai nebija citu interešu, tad viņa kļuva vienaldzīga pret dzīvi un apkārt notiekošu. Viņa, šķiet, nāvi sagaidīja ar prieku. Precības Ievu atbrīvoja no pirmā ieslodzījuma, bet ieslodzīja citā, un no pēdējā Ievai izrauties spēja palīdzēt tikai nāve. Apprecoties, pati to nezinādama, viņa sevi ieslodzīja uz mūžu, izdarot izvēli apprecēties ar Lausku. Blaumanis lieliski spēj parādīt, ka cilvēka dzīvi ieslodzīt var gan viņš pats, gan apkārtējie.

Novelē “Raudupiete” arī tiek stāstīts par sievieti, kas apprecas ar vecu saimnieku, viņas gadījumā gan viņas dzīve mainās, jo viņas vīrs nomirst. Raudupiete vēlas mainīt savu dzīvi, un tagad viņai ir dota iespēja apprecēties vēlreiz, un pie tam viņa no iepriekšējā vīra ir mantojusi pietiekami daudz naudas, lai par iztiku nebūtu jāuztraucas. Raudupiete ir sagaidījusi to dzīvi, uz kuru cerēja arī Ieva. Lai sasniegtu šo savu mērķi, viņa pat ļauj nomirt savam bērnam, tā cerot uz to, ka Kārlis ies pie viņas par vīru. Bet, kā izrādās, Matīsiņš (bērns) nav īstais iemesls, kāpēc Kārlis negrib precēties ar Raudupieti, un bērna nāve bija lieka. Šajā darbā Blaumanis parāda, cik tālu cilvēks ir spējīgs iet, lai mainītu savu dzīvi, cik pretēji morāliem lēmumiem viņš var rīkoties, lai iegūtu izsapņoto nākotni. Tāpat Blaumanis arī parādā uz ko cilvēks ir spējīgs, lai iegūtu brīvību, lai atbrīvotos no ieslodzījuma. Kārlim bija dota iespēja mainīt savu dzīvi līdzīgi kā Lienei un Ilzei, izvēloties naudu, bet viņš izvēlējās mīlestību un manīja savu dzīvi iespējams ar vislabāko variantu. Kārlis bija kalps, bet viņš nejutās ieslodzīts savā dzīvē, tāpēc arī viņam nebija vēlme savā dzīvē kaut ko kardināli mainīt kā to izdarīja sievietes.

Savos divos darbos “Raudupiete” un “Laimes klēpī” Blaumanis parāda rezultātu gan ja izvēlas naudu, gan ja izvēlas mīlestību. Ja darbu gaitā viņa attieksmi par tēmu nauda vai mīlestība nojaust ir grūti, tad apskatot darbus kopumā, var noprast, ka viņš neatbalsta precības ar aprēķinu, jo tikai savienībai, kuras pamatā ir mīlestība, viņaprāt, ir laimīgais beigas, bet pārējās beidzas traģiski. Tāpat Blaumanis vienāda statusa cilvēkus nostāda vienādas izvēles priekšā, un katrs izdara savu izvēli. Ilze un Raudupiete jutās ieslodzītas, bet Kārlis nejutās ieslodzīts, kaut gan bija diezgan sarežģītā situācijā.

Detalizētāku izklāstu iespējams izlasīt alfakasino.com, kas ir Somijas lapa.