Hakeru pārsteidzošās iespējas

Tehnoloģijām pārņemot arvien lielāku daļu mūsu ikdienas dzīvju, pieaug arī ierīču skaits, kādas nav drošas pret kiberuzbrukumiem. Turklāt šī problēma kļūs ar vien lielāka, jo daudzas kompānijas nepiedāvā pietiekošu aizsardzību to produktu pret hakeru uzbruktiem. Katra ierīce, kurā ir mikročips, ir pakļauta riskam, un par daudzām no tām nemaz neesam iedomājušies.

Tai skaitā ir katra elektroierīce, kas atrodas tavā ķermenī. Agrāk uzskatījām, ka cilvēka sirds atrodas relatīvā krūškurvja drošībā, bet tagad to nevar uzskatīt par taisnību visos gadījumos. Mūsdienās vairāki sirds slimību slimnieku siržu ritmu regulē elektroniskas ierīces, kas ir savienotas ar internetu, gadījumam, ja rodas nepieciešamība mainīt tās iestatījumus. Kā izrādās, ASV bijušais viceprezidents Diks Čeinijs ļoti baidījās, ka naidīgas valsts hakeri varētu uzlauzt šādu ierīci, kas regulēja viņa sirdsdarbību. Čeinija bailes radās pēc dramatiskas prezentācijas, kurā kāds izlūkošanas dienesta kiberuzbrukumu nodaļas speciālists esot demonstrējis augti stāvošām Savienoto Valstu amatpersonām, cik viegli ievainojamas ir tamlīdzīgas ierīces. Prezentācijas laikā, speciālists pieslēdzās pats savam insulīna pumpim, aizstāja savus ķermeņa parametrus ar citiem un demonstrēja kā iekārta, kas paraudzēta viņa dzīvības sargāšanai, pavērsās pret viņu un pakāpeniski paaugstināja insulīna līmeņus. Protams, speciālists procesu apturēja, pirms viņa veselībai draudēja briesmas, tomēr, ja tas izdotos kādam ļaundarim, insulīna līmenis turpinātu kāpt, līdz iestātos koma un pat nāve. Čeinija gadījumā, uzlaužot viņa sirds darbības regulatoru, varētu attālināti likt viceprezidenta sirdij pārstāt pukstēt.

Montānas štata ārkārtas situāciju brīdinājumu sistēma, kāda tika uzstādīta, lai varētu brīdināt iedzīvotājus par kodolkara sākšanos, vai dabas katastrofām ar īpašiem paziņojumiem televīzijas ekrānos, reiz brīdināja iedzīvotājus par to, ka mirušie ir cēlušies no saviem kapiem un uzbrūk dzīvajiem. Protams, zombiju apokalipses draudi bija tikai hakeru jociņš, kuri bija uzlauzuši sistēmu. Agrāk šādas asprātības nebija pieļaujamas, jo brīdinājumu sistēmas izmantoja telefonu zemes līnijas, bet, pārslēdzoties uz tīmekļa bāzētu sistēmu (quero apostar), hakeri to redzēja, kā izaicinājumu savām spējām, un nebija ilgi jāgaida līdz pirmajiem incidentiem. Par laimi, neviens viltus brīdinājumu neuztvēra pārāk nopietni un netika ziņots par gadījumiem, kad kāds bruņots zombiju apkarotājs būtu izskrējis ielās, lai aizstāvētu cilvēci no staigājošajiem miroņiem. Tomēr šī un citas tamlīdzīgas situācijas, norāda uz to cik viegli ievainojamas ir šādas sistēmas un ciniskāk izplānots uzbrukums tiešām varētu radīt masu paniku.

Liela bojāgājušo skaita draudi ir pavisam reāli, ja teroristu hakeriem izdotos uzlauzt lidmašīnu borta datorus. Kiberdrošības ekspertiem, veicot eksperimentu, kādā no ASV lidostām, atklājās, ka pat ar paštaisītu aplikāciju un viedtālruni pilnībā pietiek, lai pārņemtu kontroli pār lielāko daļu lidmašīnas sistēmu. Ja drošības problēmas netiks atrisinātas, jau tuvā nākotnē, teroristiem vairs nav nepieciešamības ienest lidmašīnā sprāgstvielas vai ieročus, lai tās nolaupītu. Programmētājs Kriss Robertss, apgalvo, ka viņam ir izdevies pārņemt lidmašīnas reaktīvo dzinēju kontroli lidojuma laikā. Viņam tas izdevās, pievienojot savu klēpjdatoru pie lidmašīnas krēslos uzstādītajiem datoriem. Robertss pavēlēja lidmašīnas dzinējiem mazliet palielināt lidojuma augstumu, bet ļaunprātīgi noskaņota persona, liktu izpildīt pavisam citas darbības.